piektdiena, 2014. gada 7. novembris

Sveiciens manā blogā par pirts nozīmi ikdienā.

    Šajā aukstajā laikā īpaši patīkami ir sasildīties pirtī vai saunā. Pirts rituāli un paražas katram ir savi.  
    Jau senie dziednieki zināja, ka pirts ir laba veselībai: tā padara jaunāku ķermeni un garu, dod spēku un možumu, izvada toksīnus. Vēl pirts var ārstēt dažādas ādas slimības, elpošanas sistēmas traucējumus, stiprina imunitāti un palīdz notievēt. 


Pirts mazākā no visām latvieša lauku sētas celtnēm vienmēr ir bijusi daudzfunkcionāla ēka:
  • Iecienīta latvietes dzemdēšanas vieta
  • Pirtīžu rituālu vieta-bērniņa pirmā mazgāšana kopā ar mielastu
  • Dziedniecības vieta, kur ar braucīšanu(masāžu), vārdošanu, dažādām zālītēm aizdzina slimības
  • Pirtī noritēja mazgāšanās, pēršanās visiem saimes ļaudīm
  • Pirts bija kā dzīvojamais nams vaļiniekiem
  • Pirts bija žāvētava labībai, liniem, kaņepēm tur kūpināja gaļu, diedzēja iesalu
  • Veica citus saimniecības darbus-sutināja, lieca kamanu slieces u.c.
  • Tā bija vieta, kur nodarbojās ar maģiju, nākotnes zīlēšanu. Vieta, kuru apmeklēja gari, dievi gan velni, raganas. Līdz ar to ir daudzi ticējumi, paražas, ieteikumi, aizliegumi.
   Nereti šodien pirtis ir zaudējušas savu daudzkrāsainību un daudziem Latvijā asociējas pamatā ar saietiem un viesībām, tā piešķirot vietai, kas tradicionāli saistās ar dievnamu krogus funkcijas.
Mūsdienīgā steiga, stresu pilnā dzīve aizvien uzstājīgāk pieprasa atgriezties pie latviešu tradicionālās pirts kā pie tautas veselības un tradīciju kopšanas vietas, kurā ikdienā būtu sastopams latviskais gars.
    Daudzi lauku pirtnieki ir mācījušies Latvijā populārās pirts skolās un piedāvā pirts rituālus jeb noteiktu pēršanās praksi.
    Katram pirtniekam ir sava specifika, pēršanas un pirtī iešanas paņēmieni.
    Pirts un pēršanas piedāvājums ir attiecīgi sagatavots – ar dažādām zāļu un zaru slotām, uzlējumiem gara mešanai, nepieciešamajiem pirts piederumiem, utt.
    Skaistumkopšanai tiek izmantoti no dabīgiem materiāliem gatavoti skrubji, eļļas, utt., ko nereti gatavo pati saimniece vai saimnieks no saimniecībā audzētām vai iegūtām izejvielām.Parasti pirts ir ezera vai dīķa krastā, vai arī tiek piedāvāts kubls vai baseins.
    Pirtnieki pārzina arī dažādu ārstniecības augu un tēju iedarbību, piedāvā un iesaka tās viesiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru